Raksta autore Anda Asere

Uzņēmuma radītā pievienotā vērtība uz vienu strādājošo nosaka uzņēmuma spēju pastāvēt vēl ilgus gadus. Par to, cik lielu pievienoto vērtību spēj radīt Latvijas uzņēmumi, Latvijas Eksportētāju asociācijas "The Red Jackets" organizētajā diskusijā spriež uzņēmumu "Karvela" un "Primekss" vadītāji, meklējot atbildes uz jautājumiem par to, vai Latvijā darbiniekiem ir iespējams maksāt tikpat, cik konkurentu uzņēmumos ārzemēs.

Latvijas eksportētāju asociācijas "The Red Jackets" valdes loceklis un "Primekss" vadītājs Jānis Ošlejs ir pārliecināts, ka, investējot darbiniekos, inovācijās un tehnoloģijās, piecu gadu laikā Latvijas uzņēmumi var sasniegt tikpat lielu pievienoto vērtību uz vienu darbinieku kā citās Eiropas valstīs, tā panākot, ka Latvijas bagātība izlīdzinās ar Eiropas Saveinībā vidējo. Savukārt "Karavelas" vadītājs Jānis Endele uzskata, ka daļā uzņēmumu nevarēs iztikt bez viesstrādnieku piesaistes.

Zivju konservu un preservu ražotājam "Karavela" ir divas ražotnes – Rīgā un Ventspilī. Abās kopā strādā 690 cilvēku, trīs ceturtdaļas – Rīgā. Prognozes liecina, ka 2024. gads būs pirmais, kad uzņēmums pārkāps 100 miljonu eiro apgrozījuma slieksni. Tieši ražošanā nodarbināto vidējā alga ir 1200 eiro, bet tuvāko gadu laikā to ir iecerēts paaugstināt līdz 1500 eiro.

Savukārt betona grīdu un pamatu tehnoloģiju uzņēmumā "Primekss" strādā 350 cilvēki, kuru vidējā alga kopā ar bonusiem ir virs 4000 eiro mēnesī. Lai gan uzņēmums īpaši nesūdzas par spēju piesaistīt darbiniekus, nav dzirdēts, ka kādā valstī uzņēmumu vadītāji teiktu, ka pie viņiem nav problēmu ar darbinieku piesaisti. J. Ošlejs uzsver, ka visi cilvēki iet uz darbu, lai nopelnītu, tāpēc algai ir jābūt līdzīgai, kā pie konkurentiem, "Primeksa" gadījumā – kā labākajos ārvalstu uzņēmumos.

"Alga nosaka to, kādu darbaspēku varam piesaistīt un kādu darba ražīgumu varam iegūt. Izcili darbinieki nodrošina augstu darba ražīgumu," ir pārliecināts J. Ošlejs.

J. Endele norāda, ka "Karavelas" darbinieki visticamāk nekad nepelnīs kā "Primeksā" vai informācijas tehnoloģiju uzņēmumos. Viņš uzskata, ka cilvēki, kuri kvalificējas darbam "Primeksā", nestrādātu "Karavelā", jo prasības kandidātiem ir pavisam atšķirīgs. J. Ošlejs gan tam nepiekrīt: "Cilvēki, kuri strādā pie manis, ne ar ko neatšķiras no tiem, kuri strādā "Karavelā". Viņi arī dara samērā vienkāršu darbu – betonē. Jāsaka gan, ka lielākā daļa mūsu strādnieku strādā Zviedrijā par Zviedrijas algām, jo tur ir arodbiedrību noteikts līmenis, cik cilvēkiem ir jāmaksā. Vienlaikus "Primeksa" administrācijā strādā daudz augsti kvalificētu inženieru un citu speciālistu, tajā skaitā daudzi, kuri ir atgriezušies Latvijā no Norvēģijas, Zviedrijas, Kanādas, Spānijas un citām valstīm. Ja uzņēmuma pievienotā vērtība ir pietiekama, tas spēj maksāt labas algas. Darbaspēka izmaksas nākotnē tikai augs, tāpēc ir jāmeklē veidi, kā palielināt pievienoto vērtību."

J. Endele uzskata, ka salīdzināt abus uzņēmumus ir nekorekti, jo "Karavela" strādā Latvijā, bet "Primekss" – visā pasaulē. Tāpat viņš uzsver, ka algas "Karavelā" ir tikai nedaudz zemākas kā līdzīgos uzņēmumos Vācijā: "Mūsu ražotnē vidējā alga ir 1200 eiro, bet līnijās, kur mēs konkurējam ar Vāciju, alga ir 1300 eiro. Vācijas uzņēmumos alga ir 1500 eiro. Mēs tiecamies uz to, lai ar laiku maksātu tikpat, cik Vācijā, bet neplānojam pārmaksāt – tad mēs nebūsim konkurētspējīgi," saka J. Endele.

Pievienotā vērtība ir rītdienas biznesa atslēga

J. Ošlejs skaidro: uzņēmuma radītā pievienotā vērtība parāda, cik daudz no klientiem saņemtās naudas uzņēmums pēc tam, kad ir norēķinājies ar saviem piegādātājiem, sadala starp īpašniekiem (peļņa), darbiniekiem (algas) un valsti (nodokļi). Pievienoto vērtību var viegli aprēķināt, saskaitot ieņēmumus pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) un t.s. superbruto algas ar visiem nodokļiem. Izdalot to uz strādājošo skaitu, iegūst pievienoto vērtību uz strādājošo gadā. "Jo lielāku pievienoto vērtību uz strādājošo rada valstī esoši uzņēmumi, jo augstāka ir valsts bagātība jeb iekšzemes kopproduks uz vienu iedzīvotāju," uzsver J. Ošlejs.

"Karavelas" radītā pievienotā vērtība uz vienu darbinieku ir 17 tūkstoši eiro gadā, bet "Primeksa" – 74 tūkstoši eiro. Vienlaikus "Karavela" nopelna vairāk nekā "Primekss" – 2022. gadā Karavelas peļņa pie 72 miljonu eiro apgrozījumu bija teju 5 miljoni eiro, bet "Primekss Group" konsolidētais apgrozījums bija 90,4 miljoni eiro, peļņa – 4,2 miljoni eiro.

"Uzņēmumi ar zemu pievienoto vērtību bieži nevar palielināt algas un nodokļu maksājumus, tāpēc, pieaugot algām ekonomikā, tie bankrotē. Pēdējos gados pasaulē ir izzuduši daudzi lieli uzņēmumi, kam nav izdevies atrast veidu, kā palielināt pievienoto vērtību, lai spētu samaksāt kāpjošās algas. Savukārt tie uzņēmumi, kam ir augsta pievienotā vērtība, attīstās, jo spēj maksāt, lai piesaistītu darbiniekus. Pievienotās vērtības paaugstināšana dod uzņēmumam tiesības pastāvēt nākošos trīs, piecus vai 10 gadus," saka J. Ošlejs.

Jāspēj pelnīt tikpat, kā konkurentiem ārzemēs

J. Ošlejs uzskata, ka Latvijas uzņēmumiem ir jāstrādā ar līdzīgu pievienoto vērtību uz vienu darbinieku gadā kā konkurējošiem uzņēmumiem ārzemēs. Un tad arī ir jāspēj maksāt tikpat lielas algas darbiniekiem, vienlaikus saglabājot uzņēmuma pelnītspēju. "Mēs esam vadītāji – mums maksā lielas algas, lai mēs izdomātu, kā to izdarīt. Tur var palīdzēt Lean, procesu uzlabošana, jaunu produktu izstrāde, investīcijas darbinieku attīstībā" saka J. Ošlejs.

Viņš uzsver, ka zema pievienotā vērtība ir visas Latvijas problēma: "Vidējā pievienotā vērtība Latvijas uzņēmumos ir uz pusi zemāka nekā Eiropas Savienības (ES27) uzņēmumu vidējā. Bet mēs, Latvijas uzņēmumu vadītāji, esam tādi paši cilvēki, kā tie, kuri vada uzņēmumus citur Eiropā – mums arī ir jāspēj radīt tādu pašu pievienoto vērtību. Kapitāla atdeve ir pieci gadi – arī ikviens Latvijā nākamajos piecos gados var sasniegt tikpat lielu pievienoto vērtību uz vienu darbinieku, kā citās Eiropas valstīs."

Lai tas notiktu, Latvijas uzņēmumiem ir mērķtiecīgi jāinvestē pētniecībā un attīstībā, kā arī digitalizācijā un darbiniekos.

Māk produkta vērtību palielināt 16 reizes

J. Endele uzskata, ka "Karavelas" pieeja ir pareiza, un tā ir bijis iemesls, kāpēc 17 darbības gadu laikā uzņēmums ir attīstījies, bet daudzi konkurenti ārzemēs ir beiguši darbību.

"Tiklīdz kāds ierunājas par šprotēm, uz mums skatās kā uz nabadziņiem. Taču mēs spējam nopirkt zivi par 50 centiem kilogramā un saražot labu produktu, kura 160 gramu bundžas cena veikalā ir vismaz divi eiro. Izejot cauri mūsu ražošanas līnijai, produkta pievienotā vērtība ir pieaugusi vismaz 16 reizes," teic J. Endele.

Viņš uzsver: "Mēs vienmēr esam maksājuši nozarē konkurētspējīgu atalgojumu. Mēs vienmēr būsim godprātīgi, bet nemaksāsim lielākas algas, kādas ir tirgū. Un nevajag aizmirst, ka atalgojums nav tikai alga – tur ietilpst arī pusdienas darbiniekiem, apdrošināšana, apmācības."

Ir uzņēmumi, kas izvēlas viesstrādniekus

"Karavela" ir viens no Latvijas uzņēmumiem, kas izmanto viesstrādniekus, un uzskata, ka izaugsme bez viņiem nav iespējama. "Pērn Latvijā aizsaulē aizgāja 30 tūkstoši cilvēku un 16 tūkstoši piedzima. Aizbrauca vēl 16 tūkstoši cilvēku. Tuvākajos gados mēs pazaudēsim vēl vairāk cilvēku. Latvija bez darbaspēka ievešanas nevar izdzīvot," ir pārliecināts J. Endele.

Viņš uzsver, ka, runājot par viesstrādniekiem un samērā vienkāršu darbu ražotnēs, jāsaprot, ka nav tāda jēdziena kā "lētais darbaspēks". "Mēs visi esam civilizēti uzņēmumi, kas ievēro likumus. Visi, kas ieved darbaspēku, zina, ka tas nemaz nav tik lēti. Taču tāpēc, ka šis jautājums Latvijā nav sakārtots, uzņēmumi algo viesstrādniekus ar darba nomas uzņēmumu starpniecību ārzemēs. Ja viesstrādnieku ievešana būtu labāk sakārtota, viņus varētu algot vienkāršāk un bez citu uzņēmumu starpniecības, tādējādi valsts budžetā ienāktu vairāk naudas," norāda J. Endele.

Savukārt J. Ošlejs uzskata, ka viesstrādnieki ir risinājums īstermiņam, kas patiesībā situāciju vēl vairāk sarežģī. Viņš domā, ka, tērējot laiku diskusijām par to, kā padarīt vienkāršāku viesstrādnieku ievešanu, tiek nolaupīta iespēja diskusijai par to, kā valstiskā līmenī celt pievienoto vērtību uz vienu strādājošo, kas ļautu maksāt lielākas algas. Lielākas algas, savukārt, ļautu atgriezt Latvijā emigrējušos latviešus.

"Vietējais darbaspēks ir zinošs par likumdošanu, slimības lapām, savām tiesībām, bet ne atbildīgs. Ievestais darbaspēks ceļ ne vien vietējo algu līmeni, bet arī darba kultūru," saka J. Endele.

J. Ošlejs piekrīt, ka ir problēmas ar slimības lapu politiku, kas veicina blēdīšanos. Viņš uzskata, ka ir nepieciešams risināt šo jautājumu, pielīdzinot Latvijas slimības lapu izsniegšanas noteikumus Igaunijas pieejai. Tāpat būtu vajadzīgs samazināt nodokļus mazo algu saņēmējiem. Taču galvenais ir fokuss uz pievienotās vērtības palielināšanu.  "Tā Latvijas uzņēmumi spētu pelnīt un būtu ilgtspējīgāki, kā vien cīnoties ar pievienotās vērtības trūkuma sekām ieviešot īpašus apstākļus darbaspēka ievešanai," spriež J. Ošlejs.

Viņš arī piebilst, ka gluži tāpat kā viesstrādnieki brauc strādāt uz "Karavelu" Latvijā, tāpat Latvijas iedzīvotāji brauc strādāt uz rūpnīcām Vācijā vai Īrijā: "Cilvēki emigrē, jo citur var nopelnīt vairāk. Bet kāpēc Anglijas rūpnīcā viņi var nopelnīt vairāk? Tāpēc, ka pievienotā vērtība uz vienu strādājošo ir lielāka. Tāpēc īstais jautājums ir: kā panākt augstāku pievienoto vērtību arī Latvijas rūpnīcās?"

Vienlaikus gan trūkums, gan priekšrocība

Daži konkurenti ārzemēs savas ražotnes ir automatizējuši vairāk nekā "Karavela". J. Endele spriež, ka tas ir arī kapitāla jautājums – konkurenti savu kapitālu ir uzkrājuši 20 gadus un ilgāk, bet "Karavela" – vien pēdējos piecus līdz sešus gadus. Tāpēc uzņēmums nevar paņemt kredītu visu līniju modernizēšanai uzreiz. Rezultātā ražotnē ir gan visai automatizētas un efektīvas ražošanas līnijas, gan arī tādas, kur darbs ir pārsvarā manuāls un pagaidām mazāk ražīgs. Ar katru gadu šādu līniju skaits uzņēmumā samazinās.

Vienlaikus manuālais darbs dod iespēju testēt jaunus produktus, neieguldot tik daudz, kā konkurenti ārzemēs. Proti, konkurentu automātiskās ražošanas līnijas ir tik lielas, ka jaunu produktu izstrāde un testēšana ir ļoti dārga – saražotais apjoms ir pārāk liels, lai plaši eksperimentētu ar jauniem produktiem un receptēm. "Mūsu pieeja ļauj strādāt dažādos tirgos – gan tādos, kas prasa lielus viena produkta apjomus, gan mazākos, kur varam piedāvāt plašāku sortimentu," teic J. Endele.

"Jā, Latvijas uzņēmumiem nav tikpat kapitāla, kā Rietumu kolēģiem, tāpēc vēl jo īpaši Latvijas valstij ir jāpalīdz ar inovāciju atbalsta politiku, kreditēšanas atbalstu un investīcijām cilvēkkapitālā. Tikai, gudri investējot, mēs kļūsim tikpat bagāti, kā Eiropā," uzsver J. Ošlejs.