Lielo iespēju zeme – Amerika

The Red Jackets

12 mar 2024 — 17 min read

Pieredzes stāsti eksportā uz Amerikas Savienotajām Valstīm

Šķiet, nav neviena, kurš nebūtu dzirdējis teicienu, ka Amerika ir lielo iespēju zeme. Lai gan ASV ir ģeogrāfiski liels un juridiski sarežģīts tirgus ar būtiskām reģionālām atšķirībām un sīvu konkurenci, ne viens vien Latvijas uzņēmums šos izaicinājumus ir gatavs pārvarēt un pierādīt, ka neiespējamais ir iespējams.

Latvijas Amerikas Tirdzniecības kameras valdes loceklis un Ņujorkas advokātu biroja Slokenbergs PLLC dibinātājs Ivars Slokenbergs teic, ka Latvijas kompānijām ASV tirgus vienmēr ir bijis svarīgs, taču dažādu iemeslu dēļ uzņēmēji to nav pilnvērtīgi izmantojuši un praktisku iemeslu dēļ tas daudziem nav bijis pieejams. Kāpēc? Pirmkārt, viens no lielākajiem izaicinājumiem ir ASV ģeogrāfiskais attālums. Otrkārt, bizness ASV ir dārgs – ir nepieciešams ieguldīt nozīmīgus līdzekļus, lai attīstītos šajā tirgū. Treškārt, ASV ir ļoti izaicinošs tirgus – ģeogrāfiski liels, ar būtiskām reģionālām atšķirībām un sīvu konkurenci. Turklāt tas ir juridiski sarežģīts. “Vēsturiski Latvijas uzņēmējiem vienmēr ir bijis izdevīgāk ieguldīt resursus un pūliņus Baltijā, citu kaimiņvalstu un austrumu puslodes reģionu tirgos, mazāk pievēršot uzmanību Ziemeļamerikai,” saka I. Slokenbergs.

Tomēr laiki mainās, un viņa novērojumi liecina, ka pēdējo 10 gadu laikā uzskati par ASV tirgus nepieejamību ir mainījušies. “Latvija lielā mērā izkļuva no globālās ekonomiskās krīzes, pārorientējot esošos eksporta tirgus, uzlabojot produktivitāti un meklējot jaunas valstis, kur Latvijas preces un pakalpojumi būtu konkurētspējīgi. Šajos jaunajos tirgos varam ieskaitīt arī ASV, jo, neskatoties uz lielo attālumu, dārdzību un sarežģītību, ASV dinamisko, lielo un iespējām bagāto tirgu vairs nevar ignorēt. Latvijas ražotāji saprot, ka ar Eiropas tirgus apguvi nepietiek un ASV piedāvā plašas izaugsmes iespējas,” uzsver I. Slokenbergs.

Nozīmīgs ārējās tirdzniecības partneris

Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar ASV 2022. gadā bija 1,5 miljardi eiro, kas ierindoja ASV 11. vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. No šī apjoma kopējais preču un pakalpojumu eksports uz ASV bija viens miljards eiro, kas veidoja 3,6 % no Latvijas kopējā eksporta, un ASV bija Latvijas 9. nozīmīgākais eksporta partneris.Visvairāk Latvija uz ASV eksportē koksni un tās izstrādājumus (34 %), mašīnas, mehānismus un elektriskās iekārtas (24 %), optiskās ierīces un aparātus (8 %), ķīmiskās rūpniecības produkciju (7 %), pārtikas rūpniecības produktus (6 %) un būvmateriālus (4 %). “Latvijas uz ASV eksportēto produktu klāsts ir dažāds – no kokmateriāliem un optiskajiem instrumentiem līdz pārtikai,” teic I. Slokenbergs.

ASV un Eiropa kopā veido pasaules lielāko divpusējo ekonomisko kopienu – 2021. gadā kopējais Eiropas–ASV tirdzniecības apgrozījums bija 1,2 triljoni eiro. “Tiešās investīcijas starp Eiropu un ASV ir tikpat iespaidīgas – ASV investīcijas Eiropas Savienībā ir četras reizes lielākas nekā ASV investīcijas Āzijas un Klusā okeāna reģionā, un Eiropas Savienības valstu kopējās investīcijas ASV ir 10 reižu lielākas nekā Eiropas Savienības valstu kopīgās investīcijas Indijā un Ķīnā,” uzsver I. Slokenbergs. Viņš ir pārliecināts, ka šajā milzīgajā tirdzniecības un investīciju plūsmā ir iespējas arī Latvijas uzņēmējiem.

Eksporta ainu ietekmē jaunuzņēmumi

Pēdējā desmitgadē Latvijā ir attīstījusies tehnoloģiju jaunuzņēmumu nozare. Šādi uzņēmumi jau no pirmās dienas tēmē uz globāliem tirgiem, jo to piedāvātajiem tehnoloģiju risinājumiem nepietiek ar pašmāju patērētājiem. “Turklāt ASV gan tehnoloģiju patērētāju skaita, gan iespējkapitāla investīciju piesaistes ziņā ir lielākais globālais tirgus jaunuzņēmumiem. Tāpēc vairums jaunuzņēmumu jau no pirmās dienas plāno vai sapņo par ieiešanu ASV,” saka I. Slokenbergs.

Viņš gan piebilst, ka ASV ir nozīmīgs tirgus ne tikai jaunuzņēmumiem – tur iespējas atradīsies jebkuram eksportētājam. ASV rada 24 % no globālā ekonomiskā kopprodukta, tur ir teju 340 miljonu iedzīvotāju, vidēji – ar augstu pirktspēju. “Tur ir sakārtota un paredzama uzņēmējdarbības vide ar plašām iespējām – katrs var atrast savu nišu. Protams, eksports jāorganizē rūpīgi, izpētot un atrodot piemērotāko tirgū ienākšanas punktu, investējot līdzekļus un piesaistot uzticamus sadarbības partnerus un padomdevējus, tai skaitā advokātus, grāmatvedības un nodokļu konsultantus un citus profesionāļus,” rekomendē I. Slokenbergs.

Liels un dažāds tirgus

I. Slokenbergs skaidro, ka ASV ir federāla valsts, kurā gandrīz 10 miljonu kvadrātkilometru plašā teritorijā ir 50 štatu, katrs ar atsevišķu likumdošanu. Nekustamā īpašuma tehnoloģiju jaunuzņēmuma Giraffe360 līdzdibinātāja un vadītāja Mika Opelta skatījumā Amerikas izmērs nosaka šī tirgus pievilcību: ja izdodas nostiprināties šajā lielajā tirgū ar 339 miljoniem iedzīvotāju, atdeve ir proporcionāli lielāka nekā jebkurā Eiropas valstī individuāli. “Kad es te atbraucu pirmo reizi, mans draugs teica, ka šī ir brīvo zeme – tāda sajūta ir arī man. Amerika ir ļoti dinamiska,” saka M. Opelts. ASV pagaidām veido 20 % no Giraffe360 apgrozījuma, bet tas ir uzņēmuma straujāk augošais tirgus. Viņš paredz, ka 18 līdz 24 mēnešu laikā uzņēmums lielāko apgrozījuma daļu gūs Amerikā.

Lielais izmērs nosaka, ka šajā tirgū ir jāņem vērā dažādas biznesa vides un kultūras. “Ņujorka, Silīcija ieleja, Teksasa, ASV vidiene un dienvidi ir ģeogrāfiski un kulturāli atšķirīgi. Tāpat ir liela atšķirība, kā kārtot biznesa attiecības ar lielajām ASV bāzētajām globālajām kompānijām, kurās mēdz būt lēna birokrātija, un mazajiem uzņēmumiem, ar kuriem attiecības var kārtot veiklāk un ar mazāk formalitātēm. To nevar apgūt, skatoties Holivudas seriālus, kur redzētais mēdz neatbilst realitātei, – ASV biznesa kultūra jāizjūt pašam uz savas ādas,” saka I. Slokenbergs.

Kultūras atšķirības nav milzīgas

“It kā šķiet, ka kultūras atšķirību ziņā ASV un Latvijai vajadzētu būt kā dienai pret nakti. Taču mūsu produkta gadījumā atšķirības nav tik milzīgas. ASV skatās uz darbinieku pavadīto laiku un produktivitātes stundām, bet ne tik daudz uz to, vai darbinieks šajā brīdī tiešām sēž pie datora un klikšķina taustiņus,” saka darbalaika uzskaites rīka DeskTime biznesa attīstības vadītājs Uģis Briedis.

Arī M. Opelts uzskata, ka salīdzinājumā ar Eiropu Amerikā ir mazi kultūras uzliktie ierobežojumi. Piemēram, Zviedrijā, Francijā, Lielbritānijā un Vācijā ir kultūras specifika, kas jāņem vērā. Taču Amerika ir brīvs un nepiespiests tirgus, kas ir fokusēts uz komerciju un ātrumu. “Amerika ir mazāk orientēta uz pagātni, vēsturi un kultūru – tur cilvēkus vairāk interesē, kā viņi var ar šo produktu nopelnīt,” viņš spriež.

ASV ir dārgs tirgus

M. Opelts uzskata, ka ASV tirgū barjeru ir daudz mazāk nekā Eiropas tirgos. “Vienīgā lielā barjera ir nauda. Amerika ir ļoti dārgs tirgus, sākot no darbinieku algām līdz biroja nomai. Biznesa izmaksas Eiropā uz Amerikas fona šķiet mazas, pat salīdzinot ar Šveici,” viņš teic. Uzņēmēja pieredze liecina, ka jebkuras izmaksas, pie kurām ir pierasts Latvijā, ASV ir jāreizina ar četri vai pat ar 10. Tāpēc M. Opelts uzskata, ka šajā tirgū nevar startēt vieglprātīgi. Lai ieietu ASV tirgū, ir jābūt lielam investīciju atbalstam vai veiksmīgai pieredzei citos eksporta tirgos. “Ar pieredzi Lielbritānijā un Vācijā es Amerikā jūtos daudz komfortablāk, turklāt tagad mums ir pieejams kapitāls, lai šeit iesakņotos,” saka M. Opelts.

Arī U. Briedis labāk iesaka uzkrāt pieredzi un līdzekļus Eiropā un pēc tam tos ieguldīt Amerikā: “ASV tirgus izklausās ļoti vilinošs. Taču, ja ir iespēja, es ieteiktu uzaudzēt eksporta muskuļus Eiropā un tikai tad doties uz Ameriku. Bizness Eiropā ir salīdzinoši lētāks – kad Eiropa ienes stabilu naudu, to var tērēt Amerikā. Arī mēs savulaik gribējām uzreiz mesties iekšā Amerikā, bet sanāca apdedzināties.”

Uzreiz sāk ar ASV

Lai gan eksperti neiesaka izvēlēties ASV kā pirmo eksporta tirgu, mūzikas tehnoloģiju uzņēmuma Gamechanger Audio pieredze ir gluži pretēja. “Ģitāra ir ASV nacionālais instruments – katram divdesmitajam tā ir mājās, bet katrs trīsdesmitais to spēlē samērā nopietni. Ir pat atsevišķi noteikumi, kas ļauj ģitāru ņemt līdzi lidmašīnas salonā un aizliedz aviokompānijām pieprasīt ģitāras nodošanu nododamajā bagāžā, ja klients tā nevēlas. Tāpēc mēs uzreiz sākām ar biznesu Amerikā un angļu valodā,” saka Gamechanger Audio līdzdibinātājs Didzis Dubovskis.

Uzņēmums biznesu sāka ar iepriekšpārdošanu. Gamechanger Audio izziņoja savu pirmo produktu – ģitāras pedāli Plus Pedal – un deva iespēju to rezervēt un iegādāties par puscenu. “Tā bija kā pūļa finansējuma kampaņa mūsu mājaslapā. Tā mēs tikām pie pirmajiem reālajiem klientiem,” stāsta D. Dubovskis.

Tagad Gamechanger Audio produktus izmanto daudzi pasaulē slaveni mūziķi. To vidū ir Aerosmith ģitārists, Rolling Stones basģitārists, Rodžera Votersa, Nika Keiva un citu mūzikas grupu dalībnieki. Sadarbībā ar White Stripes dibināju Džeku Vaitu Gamechanger Audio ir izstrādājis produktu, kas atbilst tieši viņa vēlmēm.

Iztiek bez izplatītājiem

D. Dubovskis teic, ka pasaule mainās: ja agrāk nebija iedomājams startēt šajā tirgū bez izplatītāju starpniecības, tagad tas kļūst iespējams. “Mūsu nišā izplatītājs iepērk produktus par pusi no produkta gala cenas, bet veikals – par trešdaļu vai ceturtdaļu. Mēs nevarējām uzreiz piedāvāt lielu ražošanas jaudu, nebijām droši par to, cik daudz cilvēku pirks mūsu produktu un nebijām izdomājuši, kā vislabāk to pārdot. Šī iemesla dēļ mēs paši izplatām savus produktus ASV un veicam darbu ar veikaliem. Šobrīd mēs Amerikā esam vairāk nekā 100 mūzikas veikalos. Aptuveni 80 % mūsu produkcijas tiek pārdoti veikalos, bet 20 % – mūsu mājaslapā,” atklāj D. Dubovskis.

Internetveikals palīdz veidot klientu bāzi, turklāt pārdošanas apjoms savā tīmekļvietnē ir svarīgs skaitlis, par ko interesējas mūzikas veikali. Ja potenciālajam partnerim var nosaukt nopietnus skaitļus, sadarbība izvēršas veiksmīgāka. “Mūsu izvēlētā stratēģija bija pašu spēkiem iegūt mazu klientu bāzi, lai pēc tam ietu jau pie lielākiem un lielākiem klientiem – mūzikas veikaliem. Tā bija piesardzīga mazbudžeta stratēģija. Ja tagad mums būtu jāsāk vēlreiz un mums būtu pieejami lielāki finanšu līdzekļi, iespējams, mēs to darītu citādi – ar lielāku “blīkšķi”,” pieļauj D. Dubovskis.

Eksportē no pirmās dienas

Giraffe360 nedomā par ASV kā eksporta tirgu. “Mēs apkalpojam klientus 30 valstīs, un to vidū ir gan amerikāņi, gan šveicieši. Liela daļa mūsu vācu klientu ir ar Turcijas izcelsmi, bet ASV – ar Latīņamerikas izcelsmi. Tāpēc domāt par ASV kā vienu tirgu vai klientu ir kā šaut sev kājā. Otrā pusē vienmēr ir cilvēks – katram domāšana un izpratne ir pilnīgi atšķirīga. Tāpēc pieejai vajadzētu būt stipri vienkāršākai – noskaidrot, kādas ir klienta prasības un vai mēs varam tās izpildīt,” spriež M. Opelts.

Arī DeskTime īpašnieka Draugiem Group filozofija paredz uzreiz startēt eksportā. “DeskTime jau no pirmās dienas tiek piedāvāts eksportā, un tas ir angļu valodā. Tāpat uzreiz aktīvi strādājām ar meklētājprogrammu optimizāciju un sabiedriskajām attiecībām, lai produktu maksimāli virzītu ārējos tirgos. Tādā veidā šis produkts ir organiski aizgājis arī līdz ASV,” stāsta U. Briedis.

Biznesu vada no Latvijas

DeskTime ir pusmiljons lietotāju visā pasaulē. “Mēs no Torņkalna strādājam ar pilnīgi visu pasauli. Tas ir izdarāms tepat no Latvijas, tas nav nekas neiespējams,” saka U. Briedis. Eksporta tirgos DeskTime strādā ar partneriem, bet ASV ir izņēmums, un bizness tiek vadīts no Latvijas.

“Visi ir uz vietas, un informācijas apmaiņa norit ātri – tas ir liels bonuss ne tikai mums, bet arī citiem grupas uzņēmumiem. Ja ir jāveic kādas izmaiņas, mūs neierobežo laika zona. Protams, uzņēmumam attīstoties, rodas domas, ka varbūt vajadzētu pārcelt kādas darbības uz ASV, bet pašlaik mēs diezgan labi tiekam galā no Latvijas,” saka U. Briedis. Ņemot vērā, ka Latviju no ASV šķir daudzas stundas, DeskTime tehniskā atbalsta nodaļa strādā vairākās maiņās.

Arī Gamechanger Audio biznesu vada no Latvijas. “Mūsu priekšrocība ir ASV nodokļu sistēma, kur ievedmuita un muitošanas procedūras sākas no 800 dolāriem. Līdz ar to mēs ar savu produktu par 400 dolāriem un 29 eiro kurjerpkalpojumiem varam veiksmīgi apkalpot šo tirgu no Rīgas – jau pēc divām dienām paciņa ir Amerikā,” atklāj D. Dubovskis.

Konkurentu netrūkst

Runājot par izaicinājumiem, U. Briedis atzīst, ka DeskTime nav ne pirmais, ne vienīgais uzņēmums, kas ASV piedāvā darbinieku laika uzskaites programmatūru. “Kopš Covid-19 pandēmijas laika uzskaites tirgus segments ir kļuvis ļoti piesātināts. Mūsu konkurentu skaits ir pieaudzis četras reizes. Visā pasaulē sāk izstrādāt labākus vai sliktākus laika uzskaites risinājumus, bet mēs stabili turamies top 10,” viņš teic.

Vēl viens izaicinājums ir tas, ka DeskTime nav iespējkapitāla finansēts jaunuzņēmums un attīstībā iegulda pašu nopelnīto naudu, nevis investoru līdzekļus. “Mēs strādājam ar naudu, ko paši nopelnām, bet mums ir jāsacenšas ar uzņēmumiem, kam ir simtiem miljonu dolāru investoru kapitāls. Šādos apstākļos konkurēt ir grūtāk, bet nav neiespējami. Tāpēc mēs esam ļoti lepni, ka mūsu risinājums spēj konkurēt ar lielajām kompānijām visā pasaulē. Tas kārtējo reizi pierāda, ka latvieši ar neatlaidību un centību var diezgan labi konkurēt ar pasaules spēlētājiem,” norāda U. Briedis. ASV tirgus veido aptuveni 35 % no DeskTime apgrozījuma.

Bez tipiskas pārdošanas komandas

DeskTime nav klasiskas pārdošanas komandas, kas nodarbotos ar t. s. auksto zvanu veikšanu un sūtītu e-pastus potenciālajiem klientiem. “Būtu sarežģīti šo produktu pārdot, vienkārši zvanot uzņēmumiem, kas par to neko nav dzirdējuši,” teic U. Briedis.

Produkts ir veidots tā, lai potenciālajam klientam viss būtu skaidrs no mājaslapā pieejamās informācijas. Taču uzņēmumam ir komanda, kas nodarbojas ar jauno klientu konsultēšanu par produkta izmantošanu. “Amerikas tirgum ir raksturīgs tas, ka viņi paši ļoti labi visu apgūst. Viņiem patīk lasīt, viņi iedziļinās. Mums ir ļoti plašas biežāk uzdoto jautājumu sadaļas. Mums ir arī apmācību video, kurus cilvēki skatās, jo viņi saprot, ka viņiem pašiem produkts būs jālieto. Tikai tad, ja kaut kas nav saprotams, viņi piesakās uz telefonisku konsultāciju,” saka U. Briedis. Visbiežāk uzņēmuma komanda sazvanās ar lielajiem klientiem, kuriem pirms vienošanās par sadarbību ir specifiski jautājumi, piemēram, par drošību.

DeskTime gadījumā ļoti labi strādā reklāma no mutes mutē – klienti, kuri ir apmierināti ar produktu, ir vislabākie tā reklamētāji. “Tāpat mēs mērķtiecīgi strādājam ar atsauksmju lapām, piemēram, G2 un Capterra, kur mēs esam ļoti labās pozīcijās,” viņš teic.

Dzimtā vieta – internets

“Mūsu dzimtā vieta ir internets,” saka D. Dubovskis. Uzņēmums izmanto Facebook un Instagram reklāmas, ar kurām izdodas ieinteresēt daudz cilvēku, kā arī lieto influenceru mārketingu. “Mēs izmantojam digitālās reklāmas, lai cilvēku ieinteresētu par mūsu zīmolu un aizvestu viņu līdz mūsu mājaslapai. Taču mēs arī saprotam, ka viņš uzreiz neveiks pirkumu. Cilvēks gribēs dzirdēt kādu atsauksmi un redzēt kādu demonstrāciju. Tad klients mūsu produktu meklēs YouTube. Tāpēc ir svarīgi, lai viņš uzreiz redz prestižus iekārtu apskates kanālus, kas uzreiz radīs uzticamību,” stāsta D. Dubovskis.Uzņēmums potenciālo klientu segmentēšanai sociālajos medijos pieiet konservatīvi un skatās uz esošajiem klientiem un viņiem līdzīgajiem, kā arī cilvēkiem, kuri seko konkurentu zīmoliem.

Aktīvi iegulda digitālajā reklāmā

DeskTime vismaz 20 % no gada apgrozījuma iegulda digitālajā reklāmā. “Tā kā mēs esam digitāls uzņēmums, mums ir viegli izmērīt ieguldījumus. Investējot Google reklāmā un meklētājprogrammu optimizācijā, mēs uzreiz redzam ieguldījumu apjomu un varam izrēķināt, cik klientu šādām investīcijām vajadzētu atvest. Sasniegumu vērtēšanai mēs esam piesaistījuši ārvalstu aģentūru, kas specializējusies tieši biznesa digitālo risinājumu reklāmā,” atklāj U. Briedis.

Reklāma ASV ir dārga, tāpēc ir svarīga meklētājprogrammu optimizācija un satura radīšana. DeskTime gadījumā labi strādā kvalitatīvs bloga saturs. Taču U. Briedis teic, ka nevar uzrakstīt vienu bloga rakstu un cerēt, ka tam būs fantastiski panākumi. Tāpēc DeskTime blogā ir pieci līdz seši jauni raksti mēnesī. “Nesen ar vienu no mūsu bloga rakstiem padalījās Canva valdes loceklis, kurš agrāk strādāja Apple. Tajā brīdī bija milzīgs mājaslapas apmeklējums, kas atveda arī jaunus klientus,” stāsta U. Briedis.

Viņš iesaka ieguldīt labā meklētājprogrammu optimizācijā. “Protams, pašos pamatos produktam ir jābūt labam – bez tā meklētājprogrammu optimizācija nepalīdzēs,” uzsver U. Briedis. Tāpat ir svarīgi piedomāt pie atslēgvārdiem un tā, lai tie būtu atšķirīgi no konkurentu izmantotajiem.

Rūpīgi jāsagatavojas

I. Slokenbergs uzsver sagatavošanās nozīmi – ir jābūt informētam par savu nozari, ASV reģionālajiem tirgiem, cenām un izmaksām, nozares spēlētājiem, organizācijām, pasākumiem utt. “Internets un digitālie rīki dod jebkuram Latvijas uzņēmumam iespējas daudz ko izpētīt par eksporta iespējām, iespējamiem klientiem un pircējiem jau pirms pirmā soļa speršanas,” viņš norāda.

Tāpat I. Slokenbergs iesaka izpētīt konkrētās nozares asociācijas un rīkotās izstādes un iepazīties ar tām, jo arī tās ir labs veids, kā sagatavoties ceļam uz ASV tirgu. Taču pēc izpētes un biznesa plāna sagatavošanas ir jāsāk ieguldīt līdzekļus – uzņēmējiem regulāri jābrauc uz ASV, jātiekas ar sadarbības partneriem un iespējamiem klientiem, jāapmeklē izstādes, jāveido paziņu tīkls. “Galvenais ir domāt par ilgtermiņa attiecību veidošanu. Lai radītu uzticību un izveidotu attiecības, ir būtiski regulāri tikties, iet pusdienās un uz pasākumiem, piedalīties konferencēs, semināros, izstādēs – katru gadu. Tas nepieciešams, jo daudzu konkurentu piedāvājumu priekšā ASV pircējs dos priekšroku tam pārdevējam, ar kuru viņam būs izveidojušās labas personiskās un uz uzticību balstītas attiecības,” viņš norāda.

I. Slokenbergs iesaka izmantot valsts atbalsta instrumentus un atbalstu, ko sniedz dažādas organizācijas – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, kam ir pārstāvji Sanfrancisko un Bostonā, eksportētāju asociācija The Red Jackets, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā, Latvijas goda konsulu tīkls ASV. “Katra no šīm organizācijām ir atsevišķs informācijas avots par ASV tirgu, un katrai ir sava specifika,” viņš uzsver.

Savukārt Latvijas Amerikas Tirdzniecības kamera rīko konferenci Spotlight Latvia, kas notiks šī gada 22. septembrī Bostonā un pulcēs daudz augsta līmeņa Latvijas un ASV uzņēmēju un profesionāļu.

Par juridiskajiem jautājumiem jādomā no pirmās dienas

I. Slokenbergs uzsver, ka no pirmās dienas ir jādomā par juridiskajiem jautājumiem, t. i., kā orientēties sarežģītajā ASV juridiskajā sistēmā un aizsargāt savas intereses. “Viena lieta ir eksportēt no Latvijas uzņēmuma, bet pavisam cita – pieņemt lēmumu dibināt atsevišķu kompāniju ASV, kas tur veiks uzņēmējdarbību. Uzņēmumam ASV ir vairākas priekšrocības, un dažkārt tas ir obligāti, piemēram, ja nepieciešams atvērt ASV bankas kontu vai nodarbināt ASV darbiniekus,” viņš skaidro. Latvijas uzņēmēji mēdz dibināt kompāniju ASV vienīgi tādēļ, ka amerikāņiem ir ērtāk un pazīstamāk veikt darījumus ar vietējo uzņēmumu ar adresi un bankas kontu ASV, nevis Latvijā. To apstiprina Gamechanger Audio pieredze. “Amerikā uzņēmēji ir pieraduši, ka viss notiek iekšzemē un viņiem nav jāsaskaras ar importa procedūrām,” saka D. Dubovskis. Uzņēmumam ir māsasuzņēmums ASV, kas ir Gamechanger Audio pārstāvis Amazon un oficiālais importētājs tiem klientiem, kuriem ir juridiski svarīgi pirkt iekšzemē.

“Ja tiek pieņemts lēmums dibināt ASV uzņēmumu, ir jāsaprot, ka uzņēmumu korporatīvā vide, pārvaldība un uzņēmumu īpašumtiesību strukturizēšana šajā tirgū atšķiras no tā, kā ir pierasts Latvijā. Šiem jautājumiem ir jāpieiet uzmanīgi, vislabāk ar ASV advokāta palīdzību – it sevišķi, ja uzņēmumam būs vairāki īpašnieki, tostarp kāds vietējais partneris. Tāpat ir krasas atšķirības darba likumos, līgumu nosacījumos u. c. ASV nevar iet ar priekšstatu, ka juridiski visu varēs sakārtot tāpat, kā ierasts Latvijā. Un noteikti neiesaku censties pašiem visu kārtot bez vietējiem advokātiem un nodokļu konsultantiem, lai ietaupītu līdzekļus, jo tā var “iebraukt auzās”,” saka I. Slokenbergs.

Sagatavošanās ASV tirgum pieprasa arī aizsargāt intelektuālo īpašumu – patentus, komercnoslēpumus, autortiesības un preču zīmes. Tāpat ir svarīgi strādāt atbilstoši ASV federālajam un štatu nodokļu režīmiem, lai izvairītos no nevajadzīgiem riskiem, it sevišķi pārrobežu nodokļu atbilstības kontekstā.

Iespēja ekonomikas čempioniem

I. Slokenbergs šajā tālajā tirgū iesaka būt pacietīgiem un negaidīt tūlītējas sekmes. Viņš aicina atrast atbilstošu nišu plašajā ASV tirgū, veidot ilgtermiņa, uz uzticamību balstītas attiecības ar ASV partneriem. “Latvija vienmēr būs maza, salīdzinot ar ASV, bet tas nenozīmē, ka Latvija nevar radīt pasaules ekonomikas čempionus,” uzskata I. Slokenbergs.

Kā piemēru viņš min Printful, kas ir Latvijas pirmais “vienradzis” – jaunuzņēmums, kura vērtība investīciju piesaistes rezultātā ir sasniegusi vienu miljardu ASV dolāru. ASV investors Bregal Sagemount Latvijā dibinātajā uzņēmumā 2021. gadā investēja 130 miljonu dolāru. “Katrs šāds gadījums stiprinās mūsu saites ar ASV tirgu un var radīt jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem, savukārt ciešāka ekonomiska sadarbība vēl vairāk veicinās stratēģiskās drošības saites ar ASV. Šāda palielināta sadarbība ir obligāts priekšnosacījums, kas nodrošinās nākotnes iespējas Latvijas iedzīvotājiem un sniegs latviešiem pārliecību turpināt dzīvot, strādāt un radīt Latvijā, nevis citur,” spriež I. Slokenbergs.

Raksts tapis 2023. gadā sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru.