Latvijai jāsasniedz klimata un ekonomiskās attīstības mērķi, piedāvātais Klimata un Enerģētikas ministrijas plāns tos neļaus sasniegt
Latvijai, modernizējot rūpniecību, ir jātrīskāršo elektroenerģijas patēriņš uz iedzīvotāju
Bez lētas un plaši pieejamas enerģijas nav iespējama ekonomikas attīstība - enerģija ir nepieciešama darbagaldu, robotu, datu centru, elektromobiļu un citu mūsdienu saimniecībā svarīgu ierīču darbināšanai, ar kuru palīdzību bagātās valstis panāk augstu pievienoto vērtību cilvēka darba stundai. Bez pieejamas enerģijas Latvija būs spiesta turpināt būt zemu algu valsts. Tādēļ Latvijas Eksportētāju asociācija noraida Klimata un Enerģētikas Ministrijas atjaunotajā Latvijas Nacionālajā Enerģētikas un Klimata Plānā 2021. - 2030. paredzēto plānu samazināt enerģijas patēriņu un lūdz paredzēt enerģijas ražošanas pieaugumu Latvijā. LEA rosina veidot enerģijas sektora attīstību, kas ietu kopsolī ar Klimata un Enerģētikas Ministrijas izstrādātās Enerģētikas Stratēģijas 2050. gadam optimistisko scenāriju, kas paredz investīcijas jaunas atjaunojamo energoresursu elektrības jaudās, piedāvājot lētāku enerģiju tirgū un veicinot Latvijas tirgus elektrifikāciju un valsts enerģijas eksportu.
Arī nesen publicētajā Mario Dragi ziņojumā par Eiropas Savienības konkurētspēju ir norādīts, ka ES ir augstākas enerģijas cenas nekā ASV, kas veicina Eiropas izaugsmes atpalicību, salīdzinot ar ASV un uzsvērts, ka reindustrializācijas pamats ir konkurētspējīgu izmaksu un plaši pieejama enerģija. Pretstatā Dragi ziņojumam, KEM 2030. gada plāns iesaka virzīties uz augstas pievienotās vērtības nozarēm ar mazu emisiju un enerģijas patēriņu. KEM piedāvājums ir labi domāts, taču nereāls - pat Skandināvijas valstu uzņēmumi nav tādā tehnoloģiskās attīstības pakāpē, lai spētu pārdot tīru intelektuālo īpašumu, bez darbgaldu pielietojuma.
Latvijai ir jāvirzās uz augstas pievienotās vērtības nozarēm neatkarīgi no to enerģijas patēriņa. LEA piekrīt Dragi ziņojumam un uzsver, ka tas prasa ražošanas procesu automatizāciju - darbagaldu un iekārtu darbināšanu ar enerģiju. Lētas enerģijas trūkums neļauj Latvijā attīstīt daudzas nozares, piemēram, kokšķiedras mehānisko vai ķīmiski-mehānisko pārstrādi, spiežot eksportēt neapstrādātu papīrmalku. Tāpēc pareizi ir nevis mazināt industriālo enerģijas patēriņu, bet ražot zemu emisiju enerģiju par izdevīgām cenām, lai veicinātu augstu pievienoto vērtību ražošanā un enerģijas patēriņa pieaugumu mājsaimniecībā.
Mario Dragi ziņojums precīzi definē, ka klimata politika bez industriālās politikas ir ekonomiska pašnāvība, jo Eiropas tēriņi klimata mērķu sasniegšanai aizplūst prom no Eiropas ekonomikas. Līdz ar to, Latvijas klimata stratēģija varētu būt līdzīga Somijas klimata stratēģijai, kur ir paredzēti būtiski valsts ieguldījumi tikai darbībās, kas atstāj pozitīvu iespaidu uz rūpniecību vietējam patēriņam un eksporta veicināšanai, proti, zaļās elektroenerģijas ražošanā, akumulatoru rūpnīcas izveidē, zaļā tērauda lietuves izveidē u.tml. darbībās, kas reizē veicina darba ražīguma pieaugumu, eksportu, nodokļu ieņēmumu pieaugumu. Savukārt investīciju darbības klimat neitralitātes sasniegšanai, kas veicinātu importa apjomu, būtu jāatstāj privātā sektora ziņā.
Latvijai jākļūst zaļai un enerģētiski neatkarīgai
Latvija vēsturiski ir bijusi enerģijas neto importētājvalsts un bijusi atkarīga no citu valstu piegādātajiem energoresursiem. Ģeopolitiskie apstākļi ir likuši apstādināt enerģijas importu no Krievijas un prasa energoneatkarību. Eiropas zaļais pārejas kurss ir iespēja Latvijas enerģētikas sektoram panākt pāreju uz atjaunīgajiem energoresursiem, tādējādi sasniedzot Latvijas enerģētisko patstāvību. Neatkarība no dažām, viegli pārraujamām elektrības pārvades līnijām ir īpaši svarīga no drošības viedokļa.
Klimata mērķu sasniegšana jāveicina nevis mazinot enerģijas patēriņu, bet pārveidojot enerģētikas sistēmu, lai enerģijas ražošanā būtu mazāk siltumnīcas efekta gāzu izmešu. Turpmākai atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju attīstībai vajag veicināt jaunu tehnoloģisko risinājumu izstrādi, attīstību un komercializāciju, kam varētu piesaistīt arī Latvijas zinātniskos spēkus. KEM lēš Investīcijas jaunos atjaunojamos energoresursos kā būtiskas un neatbalsta augsto izmaksu dēļ. Taču, lai Latvija veicinātu savu energopatstāvību, tai ir nepieciešams veikt investīcijas jaunās enerģijas tehnoloģijās ar lielu jaudu. Tās ir ilgtermiņa investīcijas, kas gadu desmitiem nodrošinās Latvijas attīstību.
Energoefektivitāte
Vēsturiski Latvijā ir relatīvi maz domāts par energoefektivitāti. Rīgā divas trešdaļas iedzīvotāju dzīvo novecojošos un energoneefektīvos padomju laika mājokļos, kas nozīmē arī salīdzinoši lielas izmaksas par komunālajiem pakalpojumiem. Nepatērētā enerģija ir lētākais enerģijas avots un Latvijai ir mērķtiecīgi jāpieiet kopējās energoefektivitātes paaugstināšanai gan mājokļu fonda, gan uzņēmumu vidū.
Latvijai jākoncentrējas nevis uz enerģijas importu, bet eksportu
Kaut gan ir būtiski veicināt reģionālo valstu starpsavienojumu jaudas, Latvijai būtu mērķtiecīgi jāiet uz kļūšanu par enerģijas ražotājvalsti un eksportētāju, nevis jādomā, kā importēt enerģiju no citām valstīm reģionā. Attīstot jaunas jaudas ir svarīgi domāt ne tikai par vietējo patēriņu, bet arī par iespēju tirgot enerģiju uz ārvalstīm. Tādēļ ir svarīgi veidot labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, kas veicinātu uzņēmumu vēlmi investēt jaunu enerģijas jaudu izbūvē.
Latvijai jārisina izmešu procentuālā samazinājuma mērķi, palielinot zaļo enerģiju rūpniecībai, nevis mazinot transportam
Latvijai šobrīd ir grūti sasniegt klimata mērķus, jo mums ir maza rūpniecība. Tādēļ transporta daļa ir 35%, jeb relatīvi divas reizes augstāka, kā Eiropas attīstītajās valstīs. Transportā ir grūti samazināt izmešus, jo elektroauto ir dārgi, kravas elektroauto šobrīd īsti nav, tāpēc KEM izsaka ļoti nepopulāras un mobilitāti un Latvijas lauku apdzīvotību un līdz ar to drošību mazinošas idejas par nodokli katram nobrauktajam kilometram.
Tāpēc daudz pareizāk Latvijas klimata mērķi, proti, samazināt klimatam kaitīgo izmešu procentuālo apjomu ir sasniegt palielinot rūpniecībā pielietojamās zaļās enerģijas daudzumu vienlaikus palielinot kopējo rūpniecības enerģijas patēriņu. Ietaupot neizmestos izmešus mēs reizē darītu labu planētai un arī Latvijas tautsaimniecībai, vienlaikus pietuvinot Latvijas ekonomikas attīstību Rietumvalstu līmenim.
Jaunākās ES attīstības nostādnes prasa zemu izmaksu enerģiju rūpniecībai
Kopumā atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas un to attīstība var sniegt Latvijai iespēju attīstīt un veidot patstāvīgāku lētas enerģijas nozari, taču tam ir nepieciešams būtisks investīciju apjoms, kuru, to skaitā, var veikt arī valsts kapitālsabiedrības, tādējādi veicinot enerģētikas nozares stratēģisko un kopējo valsts klimata mērķu sasniegšanu.
Latvijas enerģētikas sektora transformācijai jāiet kopsolī ar stratēģisku rūpniecības attīstību, kas ražotu un nodrošinātu atjaunojamo energoresursu enerģētikas sektora daļu ar nepieciešamajām tehnoloģijām. Ir nepieciešams veidot kopēju tirgus ekosistēmas attīstību, kurā būtu iesaistīti uzņēmēji, valsts pārvalde un zinātniskie spēki no augstskolām, kas strādātu pie inovācijām un attīstības, lai nākotnē Latvija no neto importētājvalsts izaugtu par lētas enerģijas ražotājvalsti, kas tiktu arī eksportēta, tādējādi veicinot Latvijas labklājības pieaugumu.
Tāpēc Latvijas Eksportētāju asociācija noraida KEM atjaunoto Latvijas Nacionālo Enerģētikas un Klimata Plānu 2021. - 2030, kā neatbilstošu jaunākajām ES nostādnēm un Latvijas attīstības vajadzībām, un lūdz ietvert tajā šādus pamatprincipus:
1) jāplāno elektroenerģijas patēriņa trīskāršošana Latvijā, lai atbalstītu rūpniecības modernizāciju, bezizmešu transporta attīstību un plašāku enerģijas pielietošanu mājsaimniecībās,
2) jāparedz būtiskas investīcijas atjaunīgo energoresursu ražošanai, tā reizē sasniedzot klimata un attīstības mērķus,
3) daudz lielāka vērība jāpiešķir mājokļu energoefektivitātes paaugstināšanai, kas vienlaikus mazinātu dzīvošanas izmaksas Latvijas iedzīvotājiem,
4) Latvijai ir jākļūst no enerģijas importētājvalsts par enerģijas eksportētāju, lai nodrošināti militāri stratēģisku drošību.
