Latvijā māk ražot neredzamu stiklu
Romāns Sidorovs
SIA „GroGlass” valdes loceklis
"Groglass" ir viens no nedaudziem uzņēmumiem pasaulē, kas ražo stiklu ar pretatspīduma pārklājumu, ko izmanto mākslas darbu ierāmēšanā un saglabāšanā, kā arī vairākos citos tehniskos lietojumos. Uzņēmuma attīstīta tehnoloģija var arī nodrošināt 99% ultravioleto staru aizsardzību, kā arī mazāk nekā 1% gaismas atspīdumu, panākot sevišķi augstu attēla dzidrību.
Nanotehnoloģiju uzņēmuma "Groglass" pirmsākumi ir saistīti ar Latvijas pētniecības centru "Sidrabe", kas izgudroja vakuumuzputināšanas tehnoloģiju stiklam. "Sidrabes" investori, kuri pēc Padomju Savienības sabrukuma sāka investēt dažādos augsto tehnoloģiju un zinātniski ietilpīgos uzņēmumos, pieņēma lēmumu attīstīt un komercializēt šo daudzsološo tehnoloģiju. Tā "Groglass" tapa kā māsasuzņēmums. "Mūsu ražotnē ir viena "Sidrabes" iekārta, uz kuras ir uzraksts "Made in Latvia", un mums ir gods katru dienu strādāt ar tādu augsto tehnoloģiju iekārtu, kas ir ražota tepat Latvijā," stāsta "Groglass" valdes loceklis Romāns Sidorovs. Pērn "Groglass" apgrozījums bija 23 miljoni eiro, bet operatīvā peļņa — vairāk nekā 8 miljoni eiro. "Mēs katru gadu augam aptuveni par 10 līdz 15%," viņš saka. Uzņēmuma divās ražotnēs Rīgā strādā ap 200 darbinieku.
Produkta izstrāde prasa septiņus gadus
"Groglass" pamatprodukts ir neredzamais stikls. Atšķirībā no parastā stikla, šim materiālam ir pretatspīduma un no ultravioletajiem stariem aizsargājošas funkcijas, kas ir svarīgas ierāmēšanas darbnīcām, lielām galerijām un muzejiem, kā arī klientiem, kuri izmanto uzņēmuma produkciju tādos tehniskajos lietojumos kā elektroniski displeji un ledusskapju vitrīnas. "Mēs esam tikai otrais uzņēmums pasaulē, kas prot ražot “neredzamo” akrilu ar augstu kvalitāti. Šī produkta attīstība prasīja vairāk nekā septiņus gadus. Pieredzējām ļoti daudz šķēršļu, bet ticam tam, ko darām, un kopā ar investoru atbalstu mums bija iespēja pabeigt šī produkta izstrādi," saka R. Sidorovs. Nozīmīgu "Groglass" biznesa daļu veido sadarbība ar ierāmēšanas darbnīcām. Tāpat uzņēmums piegādā stiklu kompānijām, kas no tā ražo stiklu pārtikas veikalu ledusskapju vitrīnām. "Vēl mēs ražojam stiklu elektroniskiem ekrāniem, ko var izmantot, piemēram, kā informācijas tablo lidostās vai stacijās, vai reklāmām, kā arī muzeju vitrīnu stiklu," stāsta R. Sidorovs.
Pārsvarā "Groglass" klienti ir citi uzņēmumi, bet nesen ražotājs ir sācis darbu ar patērētāju segmentu. Viņš skaidro, ka pagaidām šis biznesa virziens veido vien mazu daļu no uzņēmuma apgrozījuma, bet tas eksperimentē un nākotnē plāno paplašināt sadarbību ar patērētājiem ierāmēšanas biznesā.
Eksportē no pirmās dienas
Jau no pirmās darbības dienas "Groglass" eksportē teju visu saražoto produkciju. "Jau no 2010. gada mūsu eksports ir gandrīz 100%," saka R. Sidorovs. Pirmā valsts, uz kuru uzņēmums aizsūtīja savu produkciju siltumnīcām, bija Nīderlande. Uzrunājot potenciālos partnerus, tieši Nīderlandē bija pirmie klienti, kas pieņēma lēmumu pamēģināt Latvijā ražoto risinājumu. Kopš tā laika eksporta galamērķu skaits ir pieaudzis līdz 45 valstīm. Lielākais eksporta tirgus ir Eiropas valstis, tām seko ASV, Ķīna un Austrālija. "Konkurence eksporta tirgos ir ļoti sīva. Turpināt strādāt un augt mums palīdz tas, ka izvēlējāmies savu nišu un fokusu — neredzamo stiklu. Varbūt globālā mērogā šī niša nav ļoti liela, bet mēs tajā esam labākie pasaulē un mums ir iespēja sniegt vislabāko produktu un apkalpošanu klientiem un tādējādi noturēt mūsu tirgus daļu," norāda R. Sidorovs.Uzņēmumam būtu iespēja paplašināties vairākos segmentos, kur konkurences līmenis ir daudz augstāks, bet tajos, visticamāk, pat ar lielām investīcijām mārketingā nekad nebūs tik labas tirgus pozīcijas. Līdz ar to uzņēmums fokusējas uz savu nišu. Krievijas karš Ukrainā komerciālā ziņā "Groglass" darbību neietekmē, jo Krievijas un Ukrainas tirgus veidoja bija mazāk nekā pusprocentu no kopējā apgrozījuma. Taču kara sekas ir ietekmējušas elektroenerģijas un gāzes cenas. Uzņēmuma pamatizejviela ir stikls, kura ražošanā tiek izmantota gāze, kuras cena ir pieaugusi. Tāpat uzņēmumu ietekmē elektroenerģijas cenas pieaugums. "Taču mēs varējām pielāgoties, uzlabot efektivitāti ražošanā, kompensēt kaut daļu no izmaksām, paaugstinot cenas. Klienti ir saprotoši," saka R. Sidorovs.
Spēj pielāgoties mainīgiem apstākļiem
"Groglass" DNS ietver divas būtiskas komponentes — spēju pielāgoties un palikt pārbaudītām vērtībām."Mēs esam tirgus līderi gandrīz visos segmentos, kuros strādājam, bet tajā pašā laikā mums ir konkurenti, kuru apgrozījums ir miljardos. Mūsu apgrozījums ir aptuveni 25 miljoni eiro, kas pēc noklusējuma paredz, ka mums ir lielākas iespējas pielāgoties izmaiņām. Bez tā mēs nevaram turpināt eksportēt teju 100% mūsu produkcijas un saglabāt tirgus līdera pozīcijas," norāda R. Sidorovs. Paralēli tam, ka uzņēmums ir elastīgs un pielāgojas apstākļiem, tas paliek pie pārbaudītam vērtībām. Protams, ja kaut kas nedarbojas, kā paredzēts, "Groglass" komanda veic izmaiņas un meklē jaunas metodes. "Ja mēs ticam, ka varam saražot kādu produktu, mēs meklējam iespējas, kā to izdarīt," viņš saka.
Jau kaļ plānus par trešo ražotni
"Groglass" savā attīstībā ir izmantojis dažādus valsts atbalsta instrumentus. Uzņēmums seko līdzi tam, kādas atbalsta programmas ir pieejamas, galvenokārt pievēršot uzmanību atbalstam dalībai izstādēs, pētniecības projektos utt. Ražotājs izmanto arī subsīdijas pētniecības izmaksu segšanai. "Mēs izmantojam Kompetenču centru programmas, jo mums katru gadu pētniecības izmaksas ir mērāmas vairākos miljonos eiro. Turklāt tie ir ilgtermiņa projekti — viena produkta attīstība var ilgt pat septiņus gadus. Tās ir ļoti lielas investīcijas, bet rezultātā ir iespēja radīt unikālu produktu," skaidro R. Sidorovs. Tāpat "Groglass" izmanto valsts atbalstu ieguldījumiem tehnoloģijās un iekārtās. Piemēram, ar JPR projekta līdzfinansējumu uzņēmums uzbūvēja otru rūpnīcu. "Tagad domājam par trešo rūpnīcu, kas prasīs vairāku desmitu miljonu eiro investīcijas. Tagad ir atvērtas vairākas atbalsta programmas, un mēs ceram, ka mums izdosies saņemt valsts atbalstu jaunas ražotnes izveidei," saka R. Sidorovs. Viņš pozitīvi vērtē sadarbību ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un Kompetenču centru. "Prieks, ka LIAA ir uzņēmēju pusē un uzklausa mūs ne tikai ierēdņu līmenī, bet arī vadītāju līmenī. Es ceru, ka šāda attieksme turpināsies arī nākotnē, jo tas ir svarīgi, lai varētu palīdzēt arī citiem Latvijas uzņēmumiem sasniegt mērķus eksportā," uzskata R. Sidorovs.
Raksts tapis 2022. gadā sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru.
